BudaFest in Budapest

Jau vairākus gadus pēc kārtas par vienu no apmeklētākajiem pasākumiem, kas šogad pulcēja vairāk kā 400 dalībniekus no 22 dažādām valstīm, ir kļuvis „ West Coast Swing - BudaFest”, kas, protams, norisinājās Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā. Šoreiz Latviju pārstāvējām trijatā – man (Ingai) un Renāram pievienojās arī Liene. Jāteic, ka ceļu uz Budapeštu mērojām katrs individuāli, pie tam dažādās dienās. Tas gan nebija nekāds šķērslis, lai mēs visi satiktos uz deju grīdas. Un pirmā šāda iespēja mums ar Lieni bija bez Renāra, jo iesildišanās lielajam pasākumam notika jau ceturtdien. Renāram gan bija nodarbība vēl Latvijas robežās, tādēļ pilnīgi bez dejošanas viņš nepalika. Ļoti patīkami bija redzēt un padejot ar visiem tiem,ar kuriem iepazināmies, atrodoties Varšavā, un šie cilvēki jau ir kļuvuši par draugiem. Jāteic,bija diezgan grūti dejot ar tik dažādiem partneriem, katram no viņiem ir sava pieeja, katrs tomēr vada citādāk, bet tas ir visinteresantākais visā šajā dejā – tu nekad nezini, kas tevi sagaida. Tā arī pagāja ceturdienas deju vakars un gulēt devāmies vien ap četriem no rīta. Meistarklasēs šoreiz gan nepiedalījāmies, jo viss tika izpārdots jau pirms Varšavas pasākuma, tādēļ mums Budafest tā pa īstam sākās ar sacensībām piektdienas vakarā. Un pirmās no tām bija divīzijā „novice strictly”. Kopā bijām 30 pāri un bija jādejo gan pusfināls, un,kā izrādījās, arī fināls. Paši bijām diezgan kritiski pret sevi, jo apzinājāmies arī savas kļūdas. Dejojām gan, cik vien labi varējām. Šoreiz nācās sevi parādīt arī „spotlight”, kur katram pārim tika dotas aptuveni 30 sekundes, lai vēlreiz parādītu savu dejotprasmi. Rezultātus gan pagaidām vēl nezinājām. Pēc sacensībām bija deju vakars,un mēs nolēmām, ka dejosim līdz pēdējai dziesmai. Tā nu izklīdām, un devāmies padejot ar pēc iespējas vairāk partneriem. Tā mūsu deju vakars piektdien beidzās sestdienā ap 5 no rīta. Kājas jau bija jūtīgākas, un staigāšana bija ne tik viegla, kā iepriekšējā dienā. Pēc pamatīgas gulēšanas jau atkal bija jāgatavojas deju vakaram. Šoreiz mums visiem priekšā bija J&J sacensības, kurās partneri tiek izlozēti. Paši bijām pārsteigti, cik daudz ir gribētāju padejot „Novice” divīzijā – vairāk kā 100 puiši un aptuveni 115 meitenes! Konkurence bija liela, bet tomēr, dejojām tā, lai pašiem būtu prieks. Finālā gan tiku tikai es, bet jāteic, ka Renārs un Liene turējās godam. Mums bija tā iespēja redzēt „dzīvajā” visu skolotāju un tiesnešu priekšnesumus, protams, tie bija fantastiski! Redzēt to visu savām acīm ir 100 reizes labāk, kā to visu skatīties internetā. Žēl gan, ka ne ar vienu no viņiem nebija iespējams padejot.

Arī šajā vakarā mēs dejojām līdz pēdējai dziesmai, kas izskanēja īsi pirms 8.00 svētdienas rītā. Varējām uzsist viens otram uz pleca un pateikt, ka esam vieni no tiem 20, kas izbaudījuši dejošanu līdz rīta gaismai. Svētdien gan nedaudz iepazinām arī Budapeštu. Biedzot kārtīgas pusdienas nesteidzīgā gaisotnē! Kļuvām nedaudz skumīgi, jo sapratām, ka šis būs pēdējais vakars šajā festivālā, tādēļ nokavēt negribam. Man priekšā bija J&J fināls, un satraukums neatkāpās ne uz mirkli. Nodejoju, cik vien labi varēju. Noskatījāmies arī augstāku divīziju sacensības, kurās, protams, redzam kvalitāti, muzikalitāti un šarmu. Atkal redzam, ka mums ir, kur augt. Beidzot sagaidījām arī rezultātus un bijām neizsakāmi pārsteigti, kad par pirmās vietas ieguvējiem „Novice Strictly” nosauca manu un Renāra vārdu! Prieks – neviltots, novērtējums – necerēts, bet tomēr fakts ir fakts, un balvā saņēmām skaistus kausus un nākamā gada BudaFest „full pass”, tātad visas meistarklases mums ir par brīvu. J&J gan trijniekā es netiku, bet 5. vieta nemaz nav peļama, patiešām labs rezultāts.

Fantastiska janvāra nedēļas nogale, kurā gribas atgriezties atkal un atkal! Nākamreiz gan ceram, ka būsim kuplākā skaitā un rādīsim to, cik tomēr Latvijā ir jautri un labi dejotāji.