Warsaw Swing

Nav nekāds noslēpums,ka 5 West Coast Swing dejotāji no Latvijas oktobrī devās iekarot Varšavu. Mums visiem, izņemot Renāru, šis bija pirmais izbraukums saistībā ar West Coast Swing’u, tādēļ neviens nezinājām, kas mūs tur sagaida. Ceļš gan nav tāls, tomēr 12 stundas braucām, tiesa, garlaicīgi mums nebija, par jautrību rūpējāmies paši. Izbraucām no Latvijas, un aiz muguras mums palika milzīgi lietus mākoņi un nepatīkami laikapstākļi: jau Lietuvā viss sāka mainīties, nedaudz pat manījām sauli! Apstājāmies vien, lai izlocītu kājas un ieturētu kārtīgas brokastis, kas bija patiešām gardas, un, galvenais, par ļoti pievilcīgām cenām! Pusceļš pagāja vienos smieklos!

Kad iebraucām Polijā, laiks bija pilnīgi izmainījies! Saule sildīja, visa daba tik skaistās krāsās, daudzi koki pat vēl nebija sākuši dzeltēt. Nolēmām, ka tas ir jāiemūžina, un tā tapa vesels cikls ar bildēm . Varšavā iebraucām jau tumsā, tomēr veiksmīgi atradām mūsu namatēvu, kas uzņēma visus 5 Latvijas delegācijas pārstāvjus savā mājoklī . Protams, Jākubs (Jakub Jagodziński) ir viens no mums – arī viņš dejo WCS, tādēļ pat pēc garā ceļa mēs izmantojām iespēju un padejojām ar vietējiem censoņiem uzreiz pēc viņu regulārās nodarbības. Patiešām bijām priecīgi, ka jau tik drīz tikām pie jauniem partneriem, kas radīja atkal jaunas emocijas un iespaidus.

Nākamā diena iesākās ar gardām paštaisītām brokastīm, pēc kurām devāmies aplūkot Varšavu. Tā kā laiks tika pasūtīts silts un saulains, nekavējāmies iziet no mājām. Jāteic, ka jutāmies omulīgi un mājīgi, jo tik daudzas lietas atgādināja mūsu pašu Rīgu. Izmantojām arī iespēju un aplūkojām pilsētu no augšas, no tornīša pie Sv. Annas Kapelas. Arī te tapa vesela virkne ar bildēm. Staigājot pa vecpilsētu, uzgājām vietu, kur tirgo tieši Baltijas dzintaru, par ko, protams, atkal lepojāmies! Nepalaidām garām arī iespēju nedaudz uzdejot WCS uz pilsētas mūra.

Vakarā jau bija pirmās nodarbības. Iesākām ar „beginner”, kuru vadīja Jay Byam. Atcerējāmies pamatus, un priecājāmies par jautro pasniegšanas veidu. Palikām arī uz nākamo nodarbību, kas bija paredzēta, jau „intermediate+advanced” dejotājiem. Vadīja tas pats pasniedzējs, un arī te jautrība neizpalika, rezultātā apguvām dažas jaunas lietas un joprojām smaidījām. Pēc nodarbībām sekoja deju vakars, pret kuru neviens no mums nepalika vienaldzīgs. Izdejojāmies no visas sirds ar dažāda līmeņa dejotājiem, skatījāmies arī labāko dejotāju sniegumus, ko līdz šim vērojām vien ar interneta palīdzību. Vislabākais ir tas, ka tik daudz labu dejotāju var redzēt vienuviet, sajūtas – neaprakstāmas! Gulēt devāmies vien pēc plkst. 2.00, jo ātrāk gluži vienkārši nevarējām pamest deju grīdu!

Piektdien no rīta gan jāceļas bija agri, jo jau 9.00 sākas reģistrācija sacensībām. Uzreiz pēc tās notika deju līmeņa noskaidrošana. Atlase gan bija tikai „advanced” dejotājiem, un te jāuzslavē ir Renārs, jo viņš tika uz šīm meistarklasēm! Tad, nu, mēs sadalījāmies katrs pēc sava deju līmeņa. Meistarklases pasniedza Paul Harris, Jim Minty, Mario Robau, Katie Schneider, Robert Cordoba, jau iepriekš minētais Jay Byam un arī Mary Ann Nunez! Daži no mums izmantoja iespēju arī noklausīties lekciju skolotājiem; jāteic, ka informācija ir nenovērtējama, jo to pasniedza Jay Byam, kas pats WCS pasniedz jau vairāk kā 20 gadus, un ir sarakstījis pat grāmatu!

Vēlāk sekoja „Jack&Jill” sacensības, kurās mēs visi 5 izmēģinājām savus spēkus. J&J ir liela loterija, kurā nemaz nevari zināt, kurš būs tavs nezini, kurš būs tavs partneris un pie kādām dziesmām nāksies spēlēt.

Tādēļ patiess prieks, ka neviens nenobijās no konkurences un pilnīgi noteikti ar prieku izdejojās ar dažādiem parteriem. Varam uzslavēt Renāru un Ingu, jo abi tika finālā! Arī Pāvelam bija ļoti labi rezultāti.

Nākamdien piedalījāmies vēl vienā nodarbību sērijā (gandrīz katrā līmenī – No „beginner/novice” līdz pat Renāra „advanced” – piedaloties vismaz vienam no mums), kam sekoja sacensību vakars, to starpā arī novice Jack’n'Jill fināls Renāram un Ingai. Pēc šīm sacensībām tika rīkots tematisks Black&White Blues deju vakars, kuru mēs nekādā gadījumā nelaidām garām. , bet pie viesnīcas ieejas viesus sagaidīja Blūzmobīla no filmas „Blues Brothers” kopijaŠoreiz dejojām gandrīz jau līdz rītausmai! Skaidri zinājām, ka būs miega bads, un sen aizmirsti muskuļi liks par sevi manīt, tomēr nevarējām laist garām iespēju dejot WCS ar tik daudz un dažādiem partneriem no visas pasaules!

Svētdiena bija Warsaw Swing pēdējā diena, kurā tika sarīkotas vēl trīs meistarklases trīs dažādos variantos. Šajā dienā piedalījāmies „strictly” sacensībās, kurām, atšķirībā no J&J, piesakās pāri. Finālā gan netikām, jo vērtēti tika visi pieteikušies pāri, neatkarīgi no to deju līmeņa; noskatījāmies finālu ar patiešām lieliskiem dejotājiem un fantastisku mūzikas izjūtu. Savus sniegumus parādīja arī pasniedzēji. Festivāls noslēdzās ar apbalvošanu, un bijām priecīgi par Ingu, jo savās pašās pirmajās J&J sacensībās viņa ieguva 4. vietu. Pēdējā dienā nolēmām, ka dejosim tik ilgi, kamēr DJ spēlēs, tādēļ līdz trijiem naktī baudījām fantastisko WCS mūziku un deju!

Atvadīties no Jakuba pēc divpadsmit stundām bija grūti. Dienas, ko bijām pavadījuši Varšavā, beidzās pārāk ātri, un atvadas sanāca ļoti emocionālās. Sarunājām neaizmirst viens otru un noteikti sagaidīt ciemos arī viņu, kā arī kopā padejot WCS.

Inga: Man ir jāsāk ar lielu „PALDIES”, jo pateicoties saviem (nebaidīšos pateikt) draugiem, es izbaudīju fantastiskas 5 dienas! Paldies, ka pierunājāt mani braukt, jo es nevienu brīdi nenožēloju Varšavā pavadītās dienas! Visas tās meistarklases, kurās es biju, man sniedza neizsakāmu prieku un gandarījumu, tagad ir tik daudz, pie kā strādāt un ko mācīt citiem. Visi tie cilvēki, kurus satiku tur, iepazīstināja mani ar šo plašo WCS kultūru, kuru līdz šim es biju baudījusi tikai Latvijas mērogā. Tik daudz jaunu kontaktu no dažādām valstīm, iespējas, kuras var izmatot! Un pats galvenais, ir jāievēro pirmais likums: ”Just have fun!”

Renārs: Jautrība un smiekli līdz asarām - crazy Latvians, miega bads, sāpošas pēdas, WCS slavenības klātienē, jauni draugi un paziņas, dejas līdz spēku izsīkumam, jaunas valodas :D, sacensības, panākumi, burvīgi laikapstākļi, emociju pārbagātība un, protams, Jakubs! Tik daudz kas piedzīvots, ka jāpaiet kādam laiciņam, lai tas viss nosēstos. Nedaudz skumīgi kā vienmēr, kad kaut kas tik labs beidzās. Neatkārtojams pasākums, ar nepacietību gaidu nākamo.

Liene: Uz Varšavu braucām ar mašīnu, pieci traki dejotāji, kuriem šaurība nav šķērslis deju piedzīvojumam. Pirmās sešas stundas palidoja kā nebijušas, jo kaut kādā mistiskā veidā nevarējām beigt pļāpāt un smieties un diskutēt par visu, kas ienāk prātā. Pēc sešām stundām visi sākām jau nedaudz iet sviestā un smieklu lēkmes uznāca itin bieži.. Tas ir tā - viens iesāk joku un tas tiek turpināts, papildināts līdz iegūst savu ideālo formu :D

Varšavā mūs pieteicās izmitināt vietējais dejotājs Jakubs - omulīgs, draudzīgs, tīrīgs, sirsnīgs un visādā veidā pievilcīgs puisis. Ticiet, piecas reizes labāk nekā pieczvaigžņu viesnīcā! Tā nu mēs ieguvām pirmo draudziņu plašajā Polijā.

Pāvels: Varšava ir pilsēta ar unikālu vēsturi un galvaspilsēta unikālai nācijai. Tik daudz mīļu un atsaucīgu cilvēku nekad nebiju redzējis. Te acīmredzami paliek tas nesarežģītais, tautiskais omulīgums, par kuru dažreiz pauž nostalģiju austrumvācieši un Padomju Savienībā izauguši cilvēki – bet tas viss tīri demokrātiskā 21. gadsimta Centrāleiropas valstī. Arī „beginner/novice” nodarbībās, kuras pārsvarā apmeklēja poļi, valdīja mīļa entuziasma atmosfēra. Viņu aizrauto sajūsmu par jaunās dejas pašiem pamatiem varēja gandrīz vai sataustīt! Man nav ne šaubas, ka „Warsaw Swing” turpmāk paliks par regulāru Eiropas WCS festivālu līdzās „Budafest” Ungārijā, „Sea Sun Swing” Francijā un „Sunny Side” Krimā.

Mūsu namatēvs Jākubs ir bijis vispusīgi apbrīnojams čalis, pa laimi ir gadījies arī palīdzēt viņam ziedot savu laiku un enerģiju festivāla organizatoriem. Pierogi, ar kuriem mani pirmdien uzcienāja viņš un viņa paziņa Paulina bija vieni no visgardākajiem vareņikiem, ko savā mūžā esmu ēdis! Šajās piecās dienās kļuvām par ļoti tuviem draugiem, un esmu pārliecināts, ka ne vienu reizi tiksimies vēl – gan Varšavā, gan arī Rīgā.

Viktorija: Sakumā man bija lielas šaubas par Warsaw Swing 2012. Ilgi lēmu – braukt vai nē – bet galu galā nolēmu braukt un nemaz to nenožēloju. Bija forši. Tādas spilgtas izjūtas es sen jau neesmu pārdzīvojusi. Es it ka iemīlējos pirmo reizi – lidojuma sajūta, dvēsele ir pilna ar iedvesmu, un visu laiku gribas dejot. Festivāla laikā mēs esam apguvuši ļoti daudz zināšanu un uzlabojām savas dejošanas iemaņas, kā arī satikām daudz interesantu cilvēku. Biju ļoti priecīga izmēģināt savas deju iemaņas ar profesionāliem dejotājiem, un bija liels prieks, ka viss sanāca, kā arī šoks par to, cik labi sanāca – visas kustības un stailingi nāca no kaut kurienes sirdī.

Jakubs: Paldies visiem Jums pieciem par to, ka atbraucāt! Es biju baidījies, ka izmitināt pie sevis 5 cilvēkus būtu grūti, vai mēs varētu viens otram nepatikties, bet sanāca tiešām jauki. Jūs esat brīnišķīgi ļaudis, un būt par Jūsu namatēvu man bija liels gandarījums. Pateicoties Jums, man ir palicis daudz pozitīvāks iespaids no Warsaw Swing. Un es nejokoju, kad pateicu, ka nākamgad satikšu Jūs Rīgā, vai kad uzaicināju nosvinēt manu dzimšanas dienu martā! Ja Jūs kaut vai brauksiet garām Varšavai, mums noteikti ir jāsatiekas. Kad redzēsimies nākamreiz, es labāk runāšu angliski un būšu labāks dejotājs, tātad varēsim pavadīt šo laiku vēl labāk!