Winter White

Šoreiz uz pasākumu devos tikai es, Inga. Sākumā likās nedaudz skumīgi, bet, jau iekāpjot lidmašīnā, satiku divus dejotājus. Lidostā ieraudzījām vēl lielāju "savējo" bariņu, un tad jau ceļš kļuva pavisam jautrs.

Nonākot viesnīcas numuriņā, iepazinos ar savām istabas biedrēm, tās bija 3 dejotājas no UK.

Izvēlējos uzreiz nelekt iekšā aktīvā meistarklašu apmeklēšanā, tādēļ sāku ar meditāciju pie Kaesti. To nevarēja īsti nosaukt par nodarbību, katrā ziņā tāda veida laika pavadīšana man bija kaut kas pavisam jauns.

Piektdienā norisinājās manām acīm neredzēts sacensību veids Pro-Am, tas nozīmē, ka pansiedzēji dejo pārī ar amatieriem. Interesants bija organizatoru aicinājums pieteikties tiem dejotājiem, kuri atbilst Pro aprakstam (īsumā - tie, kuru ienākumi no pasniegšanas ir lielāki par 50% no kopējiem ienākumiem), jo savu kāju ar Pro vēlējās iemēģināt daudzi.

Neatņemama sastāvdaļa ir tieši ballītes, un es sev biju apsolījusi deju grīdu pamest tikai tad, kad būs izskanējusi pēdējā dziesma. Uzreiz pēc "izdzīvojušo" bildes uzņemšanas visi devāmies brokastīs.

Pēc tik aktīvas dejošanas ir pilnīgi skaidrs, ka uz pirmo sestdienas meistarklasi es aiziet tomēr nevarēšu, tas miegs tomēr ir vajadzīgs, tāpēc es grupai pievienojos līdz ar pirmās nodarbības beigām. Diemžēl īpaši aktīvi Alyssa Glanville un John Kirkconnel nodarbībā piedalīties nesanāca, jo uz 6 leader'iem bija apmēram 20 follower'i. Tādēļ es aktīvi sēdēju maliņā un cītīgi visu pierakstīju.

Ļoti interesantas bija Arthur un Colleen Uspensky nodarbības, jo viņi runāja par muzikalitāti, kas šobrīd mums ir īpaši aktuāla.

Sestdiena kā vienmēr dejotājiem ir visgrūtākā, jo šajā dienā norisinājās J&J sacensības, kurās piedalījos arī es, šoreiz gan bez vērā ņemamiem rezultātiem. Šī diena bija arī pasniedzēju šovu diena un jāsaka, ka bija savākusies viena nenormāla kompānija 😉

Kad viss trakums bija pagājis, varēja atkal dejot līdz brokastīm.

Svētdien piecelties bija īpaši grūti, jo papildus miega trūkumam bija arī sāpīgas pēdiņas un jūtīgi mazāk lietotie muskuļi. Bet tas dejotājus neaptur no mācīšanās prieka, jo visas zāles ir pilnas ar dejotājiem. Es, protams, vairākas meistarklases nogulēju, daudzās sēdēju malā, jo ķermenis nespēja aktīvi sekot līdzi notiekošajam.

Kaut arī parasti Strictly sacensības notiek piektdienās, šoreiz tās tika ieplānotas svētdienā. Arī es piedalījos kopā ar Konstantinu Baranovu. Bijā malači un ieguvām 1. vietu.

Pasākums kopumā bija jauks, skaista zāle,laba mūzika, forši dejotāji. Bija, protams, arī dažas organizatoriskas nepilnības, bet kopējā atmosfēra tomēr bija laba.